SIEVIETE!

Kad Dievs radīja sievieti,sestajā dienā,viņš aizstrādājās līdz vēlam vakaram.Eņģelis ejot garām teica:
"Kāpēc tu tik ilgi pie viņas strādā?"
Un Dievs atbildēja:
"Vai tu redzēji visus tos parametrus pēc kuriem man viņa jāizveido?Viņai jābūt mazgājamai,bet ne no plastmasas,tai jābūt 200 kustīgu detaļu un visām tām jābūt nomaināmām,viņai jāfunkcionē ar jebkādu ēdienu,jābūt spējīgai apskaut vairākus bērnus vienlaicīgi,ar savu apskāvienu jāizdziedē visu-no sasista ceļgala līdz salauztai sirdij,un visu to vināi jāveic tikai ar vienu roku pāri."
Eņģelis bija pārsteigts.
"Tikai viens roku pāris...neticami!Un tas ir standarta modelis?!Ļoti daudz darba vienai dienai...šovakar beidz,pabeigsi rīt."
"Nē," atteica Dievs,"Es esmu tik tuvu šī darba beigām,un man tas būs pats mīļākais veidojums.Viņa pati atvesaļojas,ja saslimst un var strādāt vismaz 18 stundas diennaktī."
Eņģelis piegāja tuvāk un pieskārās sievietei:
"Dievs,tu viņu esi radījis tik maigu."
"Jā,viņa ir maiga," atbildēja Dievs,"bet es viņu izveidoju arī stipru.Tu pat iedomāties nevari,ko viņa var pārciest un pārdzīvot."
"Vai domāt viņa māk?" jautāja eņģelis.
Dievs atbildēja:
"Viņa māk ne tikai domāt,bet arī pāliecināt un vienoties."
Eņģelis pieskārās sievietes vaigam:
"Dievs,rādās,ka šis brīnums ir sabojājies...viņai tek ūdens!Tu tai esi uzlicis ļoti lielu atbildības nastu."
"Viņai netek ūdens...tās ir asaras," Dievs izlaboja eņģeļa teikto.
"Priekš kam viņai tās?" vaicāja eņģelis.
Un Dievs tam atbildēja:
"Ar asarām viņa pauž savas bēdas,šaubas,mīlestību,vientulību,ciešanas un prieku."
Tas ļoti aizkustināja eņģeli:
"Dievs,tu esi ģēnijs.Tu visu esi pārdomājis un paredzējis.Sieviete tiešām ir brīnumains veidojums."