Kad rudens nepāriet

Kad rudens nepāriet,
Asarām krītošām.
Pasaule nenoriet,
Kāds viņu tur.

Pie Tavām debesīm,
Rudenī, klusumā.
Vai kāds man paprasīs
Kāpēc tā līst.

Teikšu varbūt,
ka šoreiz man
Varavīksnes nepietiek.

Tāpēc tikai vienu,
vienu debess pusi aizņem mana sirds,
bet otra mirdz no Taviem smiekliem,
kad es teicu paliec.
Gribas dejot, roku rokā klejot
un lapas atdot vējam.
Bet Tu smejies,
kas gan man ar Tevi beigts pirms sākts.

Nu kāds man paprasiet,
Kā tas ir, kad nepietiek.
Ar smiekliem rudenī,
Teikšu kā ir.

Teikšu varbūt,
ka šoreiz man
Varavīksnes nepietiek.

Tāpēc tikai vienu,
vienu debess pusi aizņem mana sirds,
bet otra mirdz no Taviem smiekliem,
kad es teicu paliec.
Gribas dejot,roku rokā klejot
un lapas atdot vējam.
Bet Tu smejies,
kas gan man ar Tevi beigts pirms sākts.