Dodies mājup kājām

tik taisni klāts
šaursliežu ceļš,
tramvajs aizbrauc...
un klusi grab
kasiera maks,
tu to jūti.

šoreiz ne jau tevi
gribu tajā sēdināt.

tā nu ir, kā nu ir -
kādam jāizkāpj.
koki skrien, stabi skrien,
es tiem visiem līdz.
šoreiz tā būsi tu,
kura raud.
dodies mājup kājām!

un tramvajs brauc,
konduktors sauc:
"kurš vēl maksās?"
es atsaucos.
lēni kā plosts
durvis aizkrīt.