palestīna un izraēla vētsure

BernadotsPirms 5 stundām un 27 minūtēmMiers jau sen būtu, ja nebūtu noslepkavojuši Īzaku Rabīnu, Izraēlas premjerministru, kurš gribēja Oslo parakstīt mieru. Un viņu nogalināja paši cionisti. Slepkavam gan piesprieda mūža ieslodzījumu, bet viņš vienalga ir viens no populārākajiem cilvēkiem Izraēlā. Tas labi atspoguļo sabiedrisko domu.
Ir taisnība, ka palestīniešus apmācīja un finansēja KGB, tāpat kā Talibus padomjuafgāņu karā apmācīja CIP.
Bet kāpēc neviens negrib parakņāties vēsturē un parunāt par to, kā tika dibināta Izraēlas valsts un kas bija tie, kas sāka spridzināt sabiedriskus objektus, nolaupīt lidmašīnas un rīkot diversijas Tuvajos Austrumos jau pirms 1948.g.? Tie nebija islāmisti, tie bija radikālie cionisti. Patīk vai ne, bet modernā terorisma iesācēja ir Izraēla, nevis musulmaņu valstis. To neviens negrib ne zināt, ne atcerēties.

Šodien nedrīkst pateikt neko sliktu par Izraēlas politiku, lai tūdaļ netiktu apsūdzēts antisemītismā. Visi runā par holokaustu, tas ir labi, nacistu noziegumi bija briesmīgi, bet atliek tikai ieminēties par genocīdu pret Palestīnas arābiem 1948.g., kad tūkstošiem cilvēku tika padzīti no mājām neizmaksājot kompensācijas, vardarbīgi padzīti, arī sievietes un mazi bērni, kuru ģimenes bija apstrādājušas zemi gadsimtiem ilgi, kad tevi pašu pielīdzina nacistam un aplej ar brūnu krāsu. Kad filosemīti nespēj argumentēti atbildēt, kā tad tur īsti bija ar šiem arābu civilajiem, tad viņi paziņo, ka ar nacistu diskutēt esot zem viņu goda un pārtrauc sarunu. Kāds tam sakars ar nacismu, godātie? Vai ebreja dzīvība ir vērtīgāka par arāba dzīvību? Ar ko vispār viena cilvēka dzīvību var vērtēt pāri citām? Kāpēc tad, ja spridzina un šauj arābi, tas ir terorisms, bet ja šauj ebreji, tad tā ir pašaizsardzība?

Un nevajag mēģināt iestāstīt, ka musulmanis, tas esot terorists un antisemīts pēc definīcijas, islāmā ir noteikts, ka pret ebrejiem un kristiešiem jāizturas ar lielāku cieņu nekā pret pagāniem, jo ebreji, kristieši un musulmaņi tic vienam Dievam. Arābu kalifātā un Osmaņu impērijā, arī Persijā(šodien antisemītiskajā Irānā) ebrejiem klājās daudz labāk nekā Eiropā. Musulmaņu valstīs ebreji baudīja daudz lielāku brīvību un labklājību.Musulmaņi nekad nav masveidā nogalinājuši un vajā'juši ebrejus, kā notika Eiropā 14.gs. mēra laikā un vēlāk. Ir jāatzīst, ka Palestīnas arābiem ir nodarīta netaisnība, jo daudzām fellahu ģimenēm, kuras tika padzītas, lai atbrīvotu vietu kolonistiem, ši zeme piederēja gadsimtiem ilgi, arābi iekaroja Palestīnu, kas tolaik bija Bizantijas teritorija 7.gs. No mūsdienu Izraēlas kolonistiem, ka atceļojuši no Eiropas, Krievijas, Amerikas neviens nevar pierādīt kādas mantojuma tiesības uz Izraēlas zemi. Īstie Austrumu ebreji, kuri dzīvoja Palestīnā jau pirms 1948.g. ir mazākumā un viņi pārsvarā turas pie ortodoksālās ticības, kas uzskata, ka ebreju valsti atjaunot drīkst tikai mesija.

Rezumējums: ja 1948.g. arābiem būtu maksātas kompensācijas ar viņiem atņemto zemi un Gazas joslā viņiem tiktu dotas tiesības vismaz uz autonomiju, tad iespējams šī asiņainā Tuvo Austrumu konflikta nebūtu. Diemžēl ir divas valstis, kuras negrib, lai beigtos karš Tuvajos Austrumos, jo tas ceļa naftas cenas un šo valstu oligarhu, naftas magnātu labklājību. Šīm valstīm ir vajadzīgs noiets ieroču tirgum un tāpēc tās turpina mākslīgi uzturēt karu Tuvajos Austrumos jau no aukstā kara laikiem. Viena izmanto Izraēlu kā placdarmu, otra finansē palestīniešu arābus.