sāpe mūžīgā.

iespējams, ka es esmu tikai tāda dumja un naiva meitene [vēl joprojām].
es gribu ticēt, ka pasaulē ir mīlestība, kas spēj piedod, ja ne visu, tad daudz; ka pasaulē ir patiešām cilvēki, kuri par tevi rūpējas un kuriem tu neesi vienaldzīgs; ka esot kopā ar kādu tādas īpašas dienas, kā dzimšanas dienas būtu jācenšās būt līdzās.

pulkstens nosita 12 un centos piezvanīt, lai apsveiktu dzimšanas dienā. man atbildēja tikai smalki, aprauti pīkstieni telefona klausulē. un tā reizes 10. rokas jau bij nosalušas tupot uz balkona ietērpusies plānās biksēs un divās jakās. domas aizklīda pie zvaigznēm augstu.
apsveikt mīļu cilvēku dzimšanas dienā tikai ar sms. mazlietiņ dīvaini, bet ko padarīsi. izvēle man netika dota.
dienas garumā vairākas sms, no kurām atbildi bij pelnījušas tikai 2.
priecīgu dzimšanas dienu!
labi, ka ir kādi citi cilvēki, ar kuriem kopā tev ir jautrāk.

ne soli interetā. mans telefons klusē. nolēmu piezvanīt pirms stundas. atskanēja mazliet jau pierasta melodija - kāds nezināmā valodā noteica, ka telefons ir izslēgts vai ārpus zonas. bet varbūt arī ko citu - abonents nevēlās ar jums runāt, piemēram. bet to es neuzzināšu.
jā! pārsteigums izdevās! tikai ne tādu kādu biju domājusi. cerēju, ka varēšu piezvanīt, dzirdēt tavu balsi telefona klausulē, parunāties un novēlēt jauku dzimšanas dienu. bet pārsteidzu pati sevi - ieraugot tavu prombūtni un ne mazāko zīmi par vēlēšanos būt klāt.
mana sirds vai pareizāk tas, kas palicis pāri no tās sāp. ar visām tās šķembām. sāp ar sāpi, kas paredzēta visai sirdij kopā, bet sāp katra lauska atsevišķi. asaras. pārāk biežas viešņas.

kāds tuvs cilvēks man pajautāja, kāpēc es sevi tā sodot. par ko? un kur manā dzīvē ir tāda lieta, kā Cerība.
un patiešām - kur tad viņa ir? vai tas bij Viņš, kurš aizgāja prom, līdz ar savām mantām un klātbūtni paņemot līdzi arī manu cerību? vai tā bij viņa pati, kas salasīja savas mantas un aizlaidās sauļoties kādās dienvidu salās? vai varbūt ir pienācis laiks, kad nav spēka lai izliktos?!

treneris Kaspars teica, ka ir jācīnās. un ja nevar? tad ir jācīnās ar visu nevar. un ja nav spēka ar to nevar? tad ir jācīnās bez spēka. ehh. kas par ehh?vai tad ir cits veids? jā, padoties. bet atbilde bij nemainīga - padoties nedrīkst.

man jākustina pakaļa un jādabū sava dzīve atpakaļ no tās neko nežēlojošās laika upes dzīlēm. man ir jācīnās par sevi un savu smaidu. es zinu, ka tas IR jādara. bet kā? receptes nav. un nav plāna. iemācīties un iemīlēt vienatni. pierast. pie sāpēm. un sāpēt.