vēstule no drauga

Man vajadzēja uzrakstīt šo vēstuli, lai tev pastāstītu, cik ļoti Es tevi mīlu un kā par tevi rūpējos. Vakar Es redzēju, kā tu pastaigājies ar saviem draugiem, kā jūs kopā smējāties; Es cerēju, ka pēc kāda laiciņa tu vēlēsies pastaigāties arī ar Mani. Es uzgleznoju saulrietu, lai padarītu krāšņāku tavas dienas novakari un atsūtīju vieglu vēsmiņu, lai tevi atspirdzinātu. Es gaidīju, taču tu tā arī neieradies. Mana mīlestība tomēr nebija beigusies.

Kad Es pagājušonakt vēroju tevi aizmiegam, Es izlēju pār tavu seju mēnesgaismas starus. Tie rotājās tavā sejā kā asaras. Tu pat neiedomājies par Mani. Bet Es tā gribēju tevi mierināt...

Nākamā dienā Es liku atmirdzēt brīnišķīgam saullēktam, un tas atnesa tev skaistu rītu. Bet tu piecēlies vēlu un aizsteidzies uz darbu - tu pat to nepamanīji. Manas debesis apmācās, un lietus, kas nolija, bija Manas asaras.

Es tevi mīlu. Ja tikai tu ieklausītos šajos vārdos! Es patiešām tevi mīlu. Es mēģinu par to pastāstīt ar klusumu, kas ieskauj zaļo pļavu. Es izsaku to debess zilumā. Vējš čukst par Manu mīlestību koku galotnēs, tas izkaisa Manu mīlestību pār dažādās krāsās zaigojošiem pļavas ziediem. Es kliedzu par Savu mīlestību pērkona negaisā, Es stāstu par to ūdenskrituma šalkoņā. Es komponēju mīlestības dziesmas, kuras tev nodzied putniņi. Es tevi ietinu savas saules siltuma apmetnī, lai tu nenosaltu, un iedodu gaisam svaigumu un dabas smaržas. Mana mīlestība pret tevi ir dziļāka par pasaules okeāniem un lielāka par jebkuru vajadzību, kādu tu izjūti savā sirdī. Ja vien tu spētu izprast, kā Es rūpējos par tevi.

Mans Tēvs sūta tev sveicienus. Es vēlos, lai tu varētu Viņu satikt. Tāpēc, lūdzu, ierodies pie Manis drīz. Bet, ja arī tu uzreiz neatnāktu, Es tik un tā tevi gaidīšu, lai arī cik Man ilgi nebūtu jāgaida. Gaidīšu, jo Es tevi mīlu.

Tavs Draugs,
Jēzus