saruna ar rītdienu

man ir bail ar tevi runāt, mana rītdiena.
man ir bail sadzirdēt to, ko tu vēlies teikt. sevišķi tad, ja tava atbilde būs tāda, ko nevēlos dzirdēt. es zinu savus soļus neatkarīgi no tā, ko teiksi. bet daļa soļu ir tādi, ko es nevēlos spert.
bet tu vienalga nāksi. un mums vajadzēs lietas padarīt skaidras. tev nesāpēs. tu tikai pateiksi kas un kā. un tas, kas paliks man, būs sekas no taviem vārdiem. tu nejūtīgi turpināsi ceļu, lai gan man laiks būs iespējams iestrēdzis starp divām nebūtībām.
tu iespējams iesi lēkāt pa peļķēm, kas būs veidotas no manām asarām un mest gaisā samirkušas rudens lapas. nejūtīgā tu!