viena

es esmu viena. pati par sevi. viena savā istabā. viena cilvēkos. viena miegā. un viena savos sapņos. ir blakus cilvēki. un ir cilvēks, ko mīlu manos sapņos. bet tā sajūta mani nepamet. viņa tikai piemirstās. vientulība alkatībā drebošiem pirkstiem kā ar lielu dārgumu spēlējas ar manu sasalušo sirdi. bet tu jau mani nedzirdi. es zinu, ka nedzirdi. tu negribi dzirdēt. ir lietas, kas jāaizmirst. kas jānoliek uz plaukta istabā, kur putekļi tās apsedz siltā seģenē. bet tu jau neesi tas, kuru slēpt. tu starosi cauri. tu esi pārāk dziļi manī. pārāk cieši dvēselē. es nevaru aizmirst. nevaru nedomāt. nevaru nejust. nevaru nobāzt malā un aizsegt ar citām domām. tu esi klātesošs. un tomēr viena.
es ienīstu šo sajūtu. sajūtu, ka mans enģelis raud lietū. sajūtu, ka tava sirds arī asiņo. solis noklīdis no takas. paslīdējusi kāja slīdošajās smiltīs. ass ērkšķis iedūries plaukstā. tek. karsta asins. sārtā liesma sajaucas ar dubļiem, lietu un asarām. deg. tā sajūta. viena.