Trīs parodijas par varbūtībām.

Trīs parodijas par varbūtībām.
I
Ko, lai es saku, ko cilvēks var sacīt,
Ko sacīt, ko darīt, ko domāt un varēt?
Tu, cilvēk, esi tik smilšu grauds...
Grauds, ko aizpūš vējš un aizskalo lietus.
Tu esi viens ar savām domām un darbiem.
Tu esi viens un aizmirsts,
Bet varbūt tomēr nē?
II
Tāds savāds tukšums man sirdī ir.
Tāds savādāks, it kā tur nebūtu nekā.
Pilnīgi nekā. Tik tukšums vien.
Nomācošs tukšums, nejēdzīgs tukšums,
Pilnīgs tukšums, bet tomēr varbūt arī nē?
III
Vakar lija lietus un saule bija paslēpusies aiz mākoņiem.
Vai to Jūs varat iedomāties, tā vienkārši paslēpusies!
Bet no kā? Varbūt no lietus, varbūt no vēja...
Varbūt no pērnā siena, bet varbūt tomēr nē?